Lai izprastu problēmas, jāanalizē tiesas spriedumu motīvi, – norāda Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe par Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes publiski paustajiem apgalvojumiem, ka tiesu spriedumi un sodu politika neveicina finanšu noziegumu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanu.
Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs uzsver: ja izmeklētāju vai viņa priekšnieku neapmierina tiesas spriedums, viņam jāpārliecina prokuroru par protesta iesniegšanu vai par vienošanās ar apsūdzēto neslēgšanu konkrētajā lietā, nevis pasīvi jāvēro un pēc tam jāpauž publiski paziņojumi.
Dzalbe norāda, ka finanšu noziegumu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas problēma meklējama ne tikai sodu politikā, bet arī pirmstiesas procesa un iztiesāšanas ilgumā un izmeklēšanas kvalitātē. No noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīža līdz stājas spēkā tiesas spriedums, paiet 6-10, pat 12 gadi, un tiesām atbilstoši likumam jāsamazina piespriežamie sodi vai pat jāatbrīvo no kriminālatbildības un soda, jo nav ievērotas tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgos termiņos. Tādā veidā tiek novērstas sūdzības pret valsti Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Dzalbe atgādina, ka pēdējos gados ir samazinājies lietu iztiesāšanas ilgums, ko nevarētu teikt par pirmstiesas procesu.
Tāpat Krimināllietu departamenta priekšsēdētāja viedoklis ir, ka par noziedzīgiem nodarījumiem tautsaimniecībā piemērotie sodi, kas nav saistīti ar brīvības atņemšanu, var būt efektīvi, ja vienlaikus ar tiem iedarbojas uz vainīgā mantisko stāvokli, proti, tiek piemērots papildsods – mantas konfiskācija vai mantas īpašā konfiskācija, kuras veids atkarīgs no noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laika. “Taču šos ietekmēšanas līdzekļus var piemērot tad, ja pirmstiesas procesā ir pieliktas pūles, lai noskaidrotu vainīgajai personai piederošo, nobēdzināto vai atsavināto mantu, un tai uzliktu arestu. Te nu izmeklētājiem paveras plašs un vēl neapgūts darba lauks,” norāda Pēteris Dzalbe.
Pirms 5-6 gadiem notika Augstākās tiesas tiesnešu, prokuratūras pārstāvju un Valsts ieņēmumu dienesta un Finanšu policijas amatpersonu tikšanās, lai apspriestu likumu piemērošanas jautājumus. Pēc “juku laikiem” Valsts ieņēmumu dienestā un amatpersonu rotācijas šāda sadarbība nenotiek. “VID atbildīgie darbinieki aprobežojas ar skaļiem paziņojumiem, bet neveic sava darba analīzi, neanalizē tiesas spriedumu motīvus, lai izprastu problēmas un meklētu konstruktīvus ceļus to risināšanai,” uzskata Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs.
Runājot par tiesu kompetenci, Augstākās tiesas departamenta priekšsēdētājs uzsver, ka sodus piespriež un sodu politiku veido galvenokārt pirmās instances tiesas, bet gadījumos, kad tiek iesniegts apelācijas protests vai sūdzība, arī apelācijas instances tiesas. Lielākajā daļā iztiesāto krimināllietu netiek iesniegti kasācijas sūdzības un protesti, līdz ar to Augstākā tiesa saņem tikai nelielu skaitu no iztiesātajām krimināllietām.
Augstākā tiesa sodu politiku var ietekmēt divos veidos. Pirmais – procesuāli, ja iesniegts kasācijas protests vai sūdzība. Turklāt atcelt apelācijas vai pirmās instances tiesas nolēmumu un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai apsūdzētā stāvokļa pasliktināšanai, proti, atzīšanai par vainīgu un bargāka soda piespriešanai, Augstākā tiesa drīkst tikai tad, ja par to iesniegts kasācijas protests vai cietušā kasācijas sūdzība par sodu. Augstākā tiesa pēc savas iniciatīvas nedrīkst atcelt tiesas nolēmumu apsūdzētā stāvokļa pasliktināšanai.
Otrais – rekomendāciju veidā, kas izstrādātas pēc tiesu prakses apkopojuma vai pētījuma. 2013.gadā Augstākā tiesa sadarbībā profesori Valentiju Liholaju veica tiesu prakses analīzi par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, tostarp par sodiem. Šobrīd Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas plānā ir veikt pētījumu saistībā ar Moneyval ziņojumā par Latvijas noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas sistēmas efektivitāti norādītajiem aspektiem. Pētījuma izstrāde tiks sākta jau šogad, secinājumi varētu būt nākamā gada pirmajā pusē.